Parfīms. Stāsts par kādu slepkavu. Skaties Lattelecom Video nomā!

Tas ir milzīgs izaicinājums vizualizēt smaržu! Iespējams tieši tāpēc  bestselllera “Parfīms” autors Patriks Zīskinds  gandrīz desmit gadus nebija pierunājams savu izsmalcināto romānu pārdot ekranizācijai. Autoram bija gan bailes par savu gara darbu, gan ambīcijas. Atraidījis un pat izsmējis filmēt kāros pretendentus Zīskinds nosauca šim darbam vienīgo akceptējamo režisoru un tam vajadzēja būt vienīgi leģendārās “Kosmiskās odisejas”  autoram Stenlijam Kubrikam. Diemžēl, jau uzsākto darbu pārtrauca režisora pēkšņā nāve un filma par maniakālo slepkavu, kurš alka pēc sievietes smaržas joprojām palika nerealizēta. Galu galā finansiālu grūtību un vēl šādu tādu sakritību dēļ  tiesības ekranizācijai tika  pārdotas un par laimīgo-nelaimīgo kuram šis uzdevums tika uzticēts kļuva vācu režisors, kurš ielauzies Holivudas apritē - Toms Tikvers.

    Kas tad šajā romānā bija tik kārdinošs un biedējošs? Pirmkārt, atmosfēra. Un ne jau tikai tāpēc, ka vajadzēja izvairīties no 18. gadsimta Francijas dekoratīvisma un kostīmfilmas draudiem, bet runa bija par pasauli, kur izjūt slims prāts, slepkavas prāts. Kas bija reāla un mistiska vienlaicīgi. Jutekliska, un iekāres pilna. Otrkārt, parfīms kā acīm neredzama matērija, kā hipnoze, kas vilina un dzen slepkavu uz priekšu ir viens no galvenajiem šī romāna tēliem, kas rosina iztēli un raisa intrigu.

     Toms Tikvers situācijai piegāja kā īsts mākslinieks, viņš meklēja smaržām kino mākslai iespējamu ekvivalentu un atrada. Viņš kamera burtiski izbaudīja(izsmasržoja) jauno sieviešu miesu, apģērba auduma vīles un mežģīnes, viņa kamera nervozi meklēja    šito slepkavas upuri. Taču pašu galveno Tikvers panāca smaržas radīto reibumu un kairinājumu uzticot nospēlēt mūzikai. Tā bija pilnā loze! Tikvers  pats kopā ar diviem saviem paziņām komponistiem  rakstīja filmai mūziku, divkārt pārskaņoja, ar diviem dažādiem Eiropas orķestriem. Gala versijā skan Berlīnes filharmoniķi!

Un te nu ir vieta palepoties, jo filmas skaņu celiņa kora partiju iedziedāja Latvijas Radio koris, ko režisoram esot ieteikuši Berlīnē.

     Filmu akceptēja arī pats autors Patriks Zīskinds. Taču pats galvenais, protams, bija publikas lēmums. Un filma kļuva par absolūtu Hītu romāna dzimtenē Vācijā, bet tai bija  miljonos mērāms pielūdzēju pulks visā pasaulē.

 Kino ir ielauzies smaržu pasaulē, un nav pat svarīgi ka viens šo filmas 'noti' sauks par saldi-rūgtu, bet cits par opijam līdzīgu.  Galvenais - spēcīgs aromāts – garantēts.